Elektroapgādes projektēšana – Pirms var ķerties klāt pie elektrosistēmas uzstādīšanas un materiālu iepirkšanas, no sākuma ir jāveic elektroapgādes projektēšana un plānošana. Un tad jau no izveidotā plāna var veikt aptuveno izmaksu aprēķinu un nepieciešamo materiālu apkopošanu. Šajā rakstā apskatīsim projektēšanas soļus un īsu aprakstu, ko aptuveni dara katrā solī.
Ievads:
Pirms pat var sākt dizainēšanu, no sākuma ir nepieciešama pamata informācija no pasūtītāja, tātad, vai ēka būs komerciāla vai dzīvojamā ēka. Priekš elektroapgādes plānošanas nepieciešami arī ēkas plāni.
Projekta apjoma noteikšana:
Katram elektroapgādes projektam ir savi unikāli nosacījumi atkarībā no tā, cik liels projekts tiek plānots. Projekta lielums veidojas atkarībā no pasūtītāja vēlmēm un kāda tipa struktūru pasūtītājs izmanto. Piemēram, ja projekta ietvaros ir nepieciešams ievilkt jaunu elektroapgādi jau esošai ēkai, tad elektrības dizainerim ir jāstrādā pie tā, lai jauno elektrības sistēmu var pēc iespējas labāk apvienot ar jau esošo elektroapgādes sistēmu. Kā arī dizainerim ir jāpārliecinās par to, ka esošā sistēma vispār spēs atbalstīt plānotās sistēmas noslodzi. Ja projekts ir nepieciešams pilnībā jaunai ēkai, tad projekts ir salīdzinoši daudz lielāks, un ir jāizveido pilnībā jauns elektroapgādes projekts.
Dizaina process:
Kad jau ir apskatītas pašas pamata lietas, tad sāk veidot vai papildināt kopējo dizainu. Saprotot projekta apjomu, tiek apzīmētas katra elektrotīkla komponente (piemēram, kopīgās biroja telpas, specializētas iekārtas un jaudas sadales iekārtas) ar apstiprinātiem industrijas standartiem. Šīs stadijas beigās komponentes tiek apkopotas kopējā dizaina prezentācijā.
Dažādu elektroapgādes plāna daļu definēšana:
Atšķirībā no vispārējā projekta lieluma, elektroapgādes dizains var iekļaut šādas komponentes:
Vispārējās elektrotīkla iekārtas – šim vajadzētu būt pirmajam, kas tiek definēts plānos. Šajā kategorijā iekļaujas tādi elementi kā rozetes, kuras būs izvietotas visā ēkā. Šīm nebūs noteiktas īpašas iekārtas, bet ir domātas tieši vispārējām iekārtām, kā standarta datortehnika, telefonu lādēšanas stacijas utt.
Specializētās elektrotīkla iekārtas – šeit iekļaujas tādas iekārtas kā tīkla un datoru serveri, mikroviļņu krāsnis, lielformāta drukas iekārtas utt.
Apgaismojuma sistēmas – šis parasti aizņem visvairāk laika, jo apgaismojumiem ir diezgan specifiski noteikumi, kā arī jāieplāno visi ieslēgšanas/izslēgšanas punkti, fiksācijas punkti utt.
Jaudas sadales sistēmas – šeit iekļaujas visas sistēmas, kas parūpēsies par elektrības tīklu visām iekārtām, tātad, sadales skapis, paneļi u.c. elektrības vadības elementi.
Standartu pārbaudes un elektroapgādes plāna veidošana:
Un tad jau pašās beigās tiek vēlreiz pārbaudīts, vai izplānotā sistēma atbilst visiem apstiprinātajiem standartiem, un tikai tad var jau sākt rasēt elektroapgādes plānu. Lai gan agrāk tas viss tika rasēts ar roku, mūsdienās tiek izmantotas modernas CAD programmas.
Protams, atkarībā no nepieciešamās specifikas, soļi var mainīties vietām, var tikt pielikti klāt citi soļi, kuri ir aktuāli tikai tieši tam projektam, bet šie ir tādi vispārēji soļi, kuri ir visbiežāk sastopami elektroapgādes projektēšanā. Tikai pēc projektēšanas pabeigšanas un akceptēšanas tiek iegādāti materiāli un veikta uzstādīšana.